Sazināties

Kas jaunajā Grāmatvedības likumā mainās attiecībā uz dokumentu glabāšanu?

Zita Janitēna

Zita Janitēna

5 August 2021

Saeima 10.06.2021. pieņēma un 01.01.2022. spēkā stāsies Grāmatvedības likums, spēku zaudēs likums “Par grāmatvedību”.

Kas Grāmatvedības likumā mainās attiecībā uz dokumentu glabāšanu?

Bez fakta, ka samazinātas prasības (realitātē – tiešām formālās) attaisnojuma dokumenta noformēšanā (11.pants), ir izmaiņas attiecībā uz dokumentu glabāšanu:

  1. Noteikts, ka papīra dokumentus glabā tikai Latvijas Republikas teritorijā, bet elektroniskos var glabāt Eiropas Savienības teritorijā. Piemēram, attaisnojuma dokuments elektroniski var glabāties Igaunijas teritorijā.
  2. Dokumentus kā līdz šim sistematizē (grupē, komplektē) un glabā organizācijas vadītāja noteiktajā kārtībā, taču fiziski tos glabāt var vairākās vietās. Piemēram, 2014.gada dokumenti var glabāties pie arhīva pakalpojuma sniedzēja.
  3. Grāmatvedības dokumentus drīkst izmantot tikai ar organizācijas vadītāja atļauju un tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tātad joprojām grāmatvedības dokumentus izsniedz ar organizācijas vadītāja atļauju, bet ievērojot normatīvo aktu prasības.
  4. Attiecībā uz glabāšanu viss ir kā bija, izņemot “samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, — 10 gadi no dienas, kad izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar konkrēto uzņēmumu kā darba devēju”. Tātad kādam ir jākontrolē, ka mapē ir šādi dokumenti un šo konkrēto dokumentu nedrīkst iznīcināt.

Nav vairs citos normatīvajos aktos dublējošās normas, piemēram, ka grāmatvedības dokumentus sakārto un glabā organizācijas arhīvā (kas varēja radīt iespaidu, ka prasības attiecas nevis tikai uz grāmatvedības dokumentiem, bet uz visu arhīvu kopumā) vai ka elektroniskos dokumentus glabā tikpat ilgi, cik papīra.

Vadītāja tiesības un atbildība ir precizēta Grāmatvedības likuma 32. un 33.pantā.

Kaitinoši, protams, ir tas, ka jaunajā Grāmatvedības likumā joprojām figurē tādi termini kā “uzņēmuma vadītājs” (nevis organizācijas vadītājs), “lietvedības sistēma”, “grāmatvedības datorprogramma” vai “grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūra”, bet likumdevēji zina labāk.

Labāk būtu vienādot terminus ar citiem normatīvajiem aktiem.

Rakstā paustais ir autores viedoklis.